|
|
Esmu ievērojusi, ka šajā sadaļā izpaužat savas pārdomas, pārdzīvojumus, problēmas, dodat viena otrai padomus, tāpēc ceru, ka kaut kas prātīgs šoreiz tiks ieteikts arī man.
Stāsts ir par draudzenes bijušo vīru, kurš man pievērš uzmanību. Lai gan viņi tikko šķīrušies, es tomēr uzskatu, ka tas ir dīvaini. Aptuveni piecus gadus ar ģimenēm esam draudzējušies, skatījušies, kā aug mūsu bērni, braukuši viens pie otra ciemos. Dzīvē gadās visādi - es ar savu bērna tēvu vairs neesmu kopā un nesen arī no dtaudzenes aizgāja viņas vīrs. Un tad sākās. Zvani, aicinājumi uz kino, esmu nejauši viņu satikusi kaut kādos izklaides pasākumos, kur visu laiku tiek izrādīta uzmanība. Kad cilvēks ir iedzēris, naktīs zvana. Es nekur neesmu ar viņu gājusi, neesmu piekritusi nevienam uzaicinājumam. Es pat tādu domu nepieļauju, gan jau tikšu galā ar uzmācīgo kavalieri, bet mani nomāc, lūk, kas. Es nesaprotu, vai man ir jāsaka draudzenei, kas notiek? Es it kā to visu šobrīd slēpju arī ar viņu satiekoties. Sevišķi neomulīgi apzināties, ka viņa nevēlējās, lai vīrs no viņas šķirtos. Vai man būt atklātai vai noklusēt? Šis pats vīrietis ir mēģinājis mani satikt, aizbildinoties, ka vēlas abus mūsu bērnus "salaist kopā" dienās, kad viņš tiekas ar meitu. Zinu, ka manam bērnam tas patiktu, bet diez vai būtu pareizi tikties ar šo vīrieti draudzenei aiz muguras.
|
Erotiskā masāža - vai krāpšana?
6 AIZLIEGTIE paņēmieni attiecībās, vīriešu viedoklis
Es viņu krāpu – atzīties vai klusēt?
Kāda ir vīriešu - apkārtskrējēju filozofija?
Kādēl viņi krāpj, bet viņas – kontrolē?
|
