espati.lv

Sevis emocionālā ieslogošana

Sevis emocionālā ieslogošana

Autors: ZaneZuzanna
Foto:
17. janvāris

Ziniet vienmēr biju uzskatījusi, ka cilvēka daba ir būt laimīgam un priecāties par visu kas ir dots. Kādu nieka laiku atpakaļ, es pārvācos no galvaspilsētas uz savu dzimto ciemu. Pilsētā es nodzīvoju teju gandrīz 5 gadus, bija savi plusi un savi mīnusi, bet savu dzīvi neredzēju pilsētā, lai vai ko darītu. Atgriezos atpakaļ savā dzimtajā pusē, laimīgi apprecējos, kopā ar vīru ceļam māju, esam labi iekārtojushies un dzīvoshanai praktiski nekas netrūkst.
Pamazām realizējam savus sapņus un tiecamies uz nospraustajiem mērķiem, ir labi, bet ir viens "BET" - no sirds ir pazudis dzīvesprieks.
Sākot gadu, sāku eksperimentēt sevi ar dažādu pasākumu apmeklējumu, devos uz dažādiem koncertiem un izrādēm, kā rezultātā cerēju gūt kaut nelielu sajūsmu par apmeklēto pasākumu.  Kā rezultātā no pasākuma guvu tikai atmiņas.
Vecgada vakaru pavadījām ar tuviem cilvekiem, bet sajūtas tik un tā bija kaut kur aizmaldījushās, vinīgais brīdis, kas aizskāra, bija atvadu brīdis un pateicība par kopā pavadītu vakaru -  dienas beigas un emocijas palikuNespēju atpakaļ atgūt savu dzīvesprieku un enerģiju,  ja jums ir komentāri, būtu interesanti uzklausīt tos. 


Saistītie raksti



Pastāsti draugiem: draugiem.lv twitter.com twitter.com

> Komentēt

kontakti    |    reklāma    |    espati.lv    |    kļūsti par autoru    |    saistību atruna