Es atzīstos

Es tagad atzīšos pirmais, bet es saku “pirmais” tāpēc, ka es zinu – jūs visas un visi tā darāt. Bieži skatos uz cilvēkiem uz ielas un domāju – nez’, kāds viņš izskatās pliks, un ne tikai pliks, bet kā viņš nodarbojas ar seksu. Ne jau tādā perversā izkāpinātā interesē, bet tīri tā...iztēles trenēšanai. Ir tādas pelēkās dūdiņas vai kārtīgās sievietītes ar adītu prezervatīvu vai ādas nāģeni uz acīm. Un tad es domāju - viņai īstenībā nemaz nepatīk sekss, jo nu šitik pa grāvi sapucēties...Bet es saku “sapucēties”, tāpēc, ka tā ar to ādas nāģeni ir taču to pirkusi un maukusi galvā ar kaut kādu mērķi kaut kā izskatīties...

 Es skatos arī uz dažām mammām ar bērniem, kuras ir tādas – nu riktīgas “nekādas” (var jau būt, ka līdz ar bērna piedzimšanu nekas par bērniem svarīgāks uz pasaules vairs nav - un tā arī izskatās), un domāju - viņas taču arī kaut kā pie tiem bērniem tikušas. Jo, lai tiktu pie bērna, ir jānodarbojas ar seksu. Un tad es atskāršu, ka ir daudz tādu cilvēku, kurus es nemaz nevaru iedomāties nodarbojamies ar TOOOOO. Nu nevaru un viss, vai arī man kļūst nepatīkami iedomāties. Un tad es domāju, ka tiem cilvēkiem, kuriem ir labs sekss, arī paskats ir tāds..seksīgs. Ne jau milzīgs dekoltē, ne jau īsais bruncis, bet kaut kas tāds uhhh, kaut ar izpūrušiem matiem. Bet es pilnīgi noteikti zinu – VIŅAI SEKSS PATĪK.