|
|
Esmu kādu satikusi. Tas ir jauki. Man viņš ļoti patīk. Tas ir jauki. Viņš man teica komplimetus, dievināja mani gultā, īstajā brīdī atsūtīja vismīļāko sms..... TAS BIJA JAUKI. Nu jau tikai bija. Tiekos ar viņu joprojām, bet nekas no tā vairs nav. Jo...... es visu esot palaidusi garām. Viņam esot bijusi sajūta, ka viss teiktais kaut kur pazūd, es nemaz to nesadzirdu. Bet es dzirdēju..... tikai nezināju, kā uz to reaģēt. Es to nemācēju un nemāku joprojām, jo nezinu kā tas jādara. Es pati apslāpēju viņa kaisli un nezinu, kā to atjaunot. Šeit nepalīdzēs skaista apakšveļa un sveces :)
Satraukumā par esošo, arvien sastrādāju citas nepatīkamas lietas, sabļauju uz viņu..... par neko, parādot savu ES, kuru biju nolēmusi uz mūžiem norakt.
Bet joprojām ceru, ka viss nokārtosies. Apdomāju savu rīcību, cenšos to izskaidrot gan sev, gan viņam. Darīšu to tik ilgi, kamēr vien būs manos spēkos, jo negribu viņu zaudēt.
Viņš ir dievīgs! :)
|
Skūpstu ābece
Meliem īsas kājas! Bet varbūt tomēr ne?
Vai vīrieši ir nīkuļi?
Attiecību māksla, jeb - kurš teica, ka būs viegli?
Kāpēc mēs krāpjam?
|
Nezinu gan, vai tas ir atjaunojams. Es biju "pretējā" pusē. Bet kādā brīdi, nesaņemot "atbildes", manī viss apsīka un noplaka. Un tagad viņš var no ādas līst ārā, man tā "uzsildītā zupa" vairs nav vajadzīga. Piedodiet.... !
Ziņot par nekorektu komentāru