|
|
Vienmēr visu atlieku, samānu pati sevi un citus!
Neskaitāmas reizes esmu apņēmusies tikt vaļā no liekajiem kilogramiem, iemācīties taupīt, smēķēt mazāk, ēst veselīgāk, sportot vairāk, lasīt vairāk, uzklausīt vairāk, mācīties vairāk utt.
Vakar Es salūzu, nezinu, kas notika, bet es psiholoģiski sabruku, aizdomājoties par to, kas ar mani notiek un cik vāja es esmu visās savās iegribās! Skaidri apzinos to, ka nedz Es, nedz Tu un ne viens no mums neko daudz nepanāks, ja visu laiku sev skandināsim, kādi „mēsliņi” mēs esam!
Jāmeklē cita pieeja.
Jāmaina attieksme pašam pret sevi, pamazām jāmaina tās lietas, kuras vēlamies mainīt un jākāpj uz nākošā pakāpiena, varbūt pat nedaudz jādara sev pāri, lai sajustos labi. Sevis pilnveidošana jāsāk nevis ar jauno gadu vai pirmdienu, bet tieši tad, kad jūti – IR īstais laiks! Var jau būt, ka šī ir kārtējā reize, kad Es sev apsolos, ka kaut kas mainīsies! Kā reiz šī iemesla dēļ esmu nolēmusi to darīt publiski, jo kauna sajūta par nepadarīto ir pati briesmīgākā sajūta, kuru cilvēks var sajust!
Esmu pazaudējusi savu harizmu un iekšējo mieru! Ja vienmēr centos nepeldēt pa straumi, tad tagad ir tāda sajūta, ka milzīgi pavasara plūdi skalo mani prom.
Zūd ticība un pārliecība pašai par sevi, jo labākais ko es pieprotu ir sevis mānīšana un savu smadzeņu skalošana. Patīk pamelot – SEV! Ne reizi vien kaut ko esmu sev samānījusies tik tālu, ka pati saviem meliem sāku ticēt! [šinī kategorijā neietilpst citu mānīšana].
Vakar vakarā startēju, tas bija brīdis, kad Es sajutu – VAJAG!
Mainīšu savu pasauli un mēģināšu griezties tajā pareizajā virzienā, virzienā, kuru vajag man!
/ir grūti tā vienkārši un atklāti, bet ceru, ka saproti/
!
Tā Es centīšos.
|
Meliem īsas kājas! Bet varbūt tomēr ne?
Nestandarta izmēru pazaudētā diena veikalā
Tu man melo?
Kāpēc mums ir bail teikt ārstiem taisnību?
Klusēšana - zelts vai sudrabs?
|
