Attiecības

Ilgs laiks pagājis kā esam kopā. Vai varu teikt ka mus ir krīze? Sīki strīdi bez kuriem vairs nav neviena diena, protams, tie ātri atrisinās, bet vai to var saukt par zīmi par kaut kā brīnišķīga beigām, vai sākt domāt kaut kas nav labi? Vai pārciest to un domāt ka viss izlīdzināsiem, vai arī vajadzīga neliela atpūta, to es pat negribu domāt. Jo tas kuru mīlu un dievinu nevaru iztikt ne pa dienu, bet strīdi izceļas pat ne no kā?:( Vai tas tikai tāpēc ka nevaram atrast kompromisu un dažreiz pārprotam viens otru? Vai arī visā ikdienas steigā aizmirstam pabūt divi vien un izbaidīt mirkļus? Vai lai strīdi beidzas to visu labot un pavadīt vairāk laika kopā, jo gaidīt ar negribas līdz pats nokārtosies, jo notik var daudz kas un situācija mainīties var pat minūtes laikā! Taču kad cenšos visu labot un izvērtēt vai tik es pati neesmu vainīga? Nejūtu to pašu no otras pusītes ka ar censtos ko darīt mūsu attiecību labā, vai gaidīt ka iniciatīvu izrādīs otrs?
Dodiet padomu, ja ir bijusi pieredze es būtu pateicīga par stāstu no kāda/kādas kurai ir bijusi līdzīga situācija un kas darīts lietas labā.