Kā katru darba dienas rītu šorīt devos uz universitāti ar trolejbusu. Kā katru rītu mierīgi apsēdos un gaidīju savu pieturu. Jūtu, ka uz mani kāds skatās. Sāku lokoties apkārt un saprotu, ka tā ir pavecāka kundzīte, kas sēž iepretim divas rindas tālāk un vēršas manī ar cienījamās Valsts Kontrolieres Sudrabas cienīgu skatienu. Kā īsta latviete novērsos, jo palika neomolīgi.
Te pēkšņi viņa pieraušas kājās un ar lielu soli ielec manā intīmajā zonā. Prasa, vai biļeti netaisos iegādāties? Saku, ka nē - paldies. Tad ar veiklu detektīva kustību no krūšu kabatas izvelk savu kontrolieres apliecību - un ja Jūs redzētu viņas uzvarošo sejas izteiksmi! Pēc lūguma uzrādīt nenopirkto biļeti, mierīgi izvilku studenta braukšanas kartīti. Kāda neveiksme veiklajai kundzei. :( Pēc dubultas manas mēnešbiļetes un studentu apliecības pārbaudes un jautājuma, vai bildē tā tiešām esmu es, kundzes kolēga aicināja viņu tomēr kāpt ārā.
Un vēl, kas interesants: kad abas tantes izkāpa, trolejbusā izskanēja: " Juri, kāpjam ārā - re, kur Dzintra!". Izrādās šīrīta trolejbusā situāciju kontrolēja pašiem nezinot veseli četri kontrolieri - vieni prieksā, otri pakaļā. Un tad gan bija lieli prieki!
Tagad vakarā atceroties - tas bija viens labs rīts. Kaut vairāk cilvēki savu darbu darītu ar tādu azartu.
P.S. Lasi vairāk www.kleita.net
