Es esmu Jūsu vīrieša mīļākā...

Man ir 24 gadi...Viņiem gandrīz vienmēr aptuveni par 10 gadiem vairāk.
Esmu brīva...Viņiem gandrīz vienmēr ir attiecības.
Viņi grib mani un es Viņus.
 
Es neizjūtu sirdsapziņas pārmetumus, domājot par Jums, šo vīriešu sievietēm. Ja reiz Jūsu vīrietis atļaujas apmierināt savu iekāri ne tikai ēdot mani ar acīm, tad varbūt ir laiks aizdomāties, ka Jūsu vīrietim attiecības nav piepildītas, un viņš no Jums nesaņem to, ko vēlas. „Visi vīrieši ir cūkas”... neizmantojiet šo teicienu atkal un atkal, lai kārtējo reiz piesegtu savus trūkumus, kas mudina vīrieti Jūs krāpt. Slikti, ja Jūs nepamanāt, kas vīrietim trūkst attiecībās, vēl sliktāk, ja nepamanāt, ka šo trūkumu sākusi aizpildīt kāda cita.
 
Vai es jau par daudz Jūs aizvainoju? Varbūt labāk neturpiniet lasīt šīs pārdomas par manu „sabojāto” dzīves uztveri? Palieciet pie saviem uzskatiem, savā pasaulē. Labāk paskatieties kādu kārtējo seriālu, tā vietā, lai paskatītos uz savu dzīvi un attiecībām ar savu vīrieti. Ja reiz esat bijusi akla līdz šim, neloloju cerības, ka kļūsiet redzīga. Pat, ja Jūsu vīrieša apraksts saskanētu ar kādu no maniem tālāk aprakstītajiem personāžiem, pat ja viņu vārdi sakristu, Jūs noteikti nodomātu, ka Latvijā taču ir tik daudz cilvēku ar vienādiem vārdiem...
 
Jūs, manu mīļāko draudzenes un sievas, es Jūs nesaprotu, pat nicinu, tajā pat laikā cienu. Cienu par to, ka Jūs esat izcīnījušas zelta pjedestālu, bet es stāvu tikai uz sudraba un bronzas pjedestāliem. Es cienu par to, ka spējāt vīrieti piesaistīt tā, ka vīrietis no visām daudzajām sievietēm ir gatavs tieši ar Jums sevi pozicionēt kā pāri. Cienu arī par to, ka spējāt novest attiecības līdz altārim, līdz plānotam bērnam. Es cienu Jūs par to, ka spējāt iedvest viņos bijību un cieņu pret Jums, radot vīrietī pienākuma apziņu atbildēt uz Jūsu telefona zvaniem pat mirkļos, kad malkoju šampanieti kopā ar Jūsu vīrieti pēc kaislīgas mīlēšanās (man ir izveidojusies alerģija pret uzrunu – „Jā, zaķīt”, jo tieši tā viņš Jūs uzrunā). Cienu Jūs arī par to, ka komandējuma laikā, kurā braucu viņam līdz, viņš nopērk bērnam dāvanas, lai bērna māte būtu priecīga par tik gādīgu vīru. Tas nekas, ka bērns vēl nesen kā dzimis un nerotaļājas ar šādām mantiņām. Kaut kā taču tā nelāgā un pārmetuma sajūta jāizpērk par to, ka tikko ar mīļāko kopā pavadītas kaisles piesātinātas naktis, un mīļākā viesnīcā iereģistrēta ar sievas identitāti. Jums ir tik kaislīgs, gudrs un gādīgs vīrs! Ja nebūtu šī otra medaļas puse, es nudien Jūs pat apskaustu...BET...
 
Tāpat es apskaustu kādu citu savu konkurenti, kuras vīrieti mēs dalām. Atšķirībā no visiem pārējiem gadījumiem, es ar šo vīrieti pavadu daudz vairāk laika nekā viņš ar savu „otro pusīti”. Mēs ar viņu strādājam vienā uzņēmumā. Mana darbošanās sfēra nav ļoti oriģināla, uzņēmuma darbība saistīta ar nekustamajiem īpašumiem. Patiesībā mēs sēžam pavisam tuvu viens otram, tik tuvu, tik tuvu....ka ik mirkli, kad šim vīrietim rodas izdevība, viņš pārbauda, vai seksīgajai kolēģei šodien kājās ir zeķes vai zeķubikses, ir vai nav uzvilkts krūšturis un, vai viņa jau ir mikla, sēžot viņam blakus...Ja iekāres objekts atrodas tik tuvu, ir neiespējami nekrist kārdinājumā. Ne tikai laiku mēs pavadām kopā vairāk, bet arī sekss mums ir biežāk nekā Jums, daudz biežāk...
 
Bet es Jūs tomēr nedaudz apskaužu. Kāpēc? Tāpēc, ka dzirdu, kā viņš, sēžot netālu no manis, apspriež ar Jums vakara plānus. Mans vakars ritēs vientulībā. Jūtos mazliet sāpināta klausoties jūsu sarunas...Tiesa, viņš cenšas runāt mazliet pieklusinātā balsī, jo iespējams apzinās manas nepatīkamās izjūtas. Sāpes mazliet mazina tas, ka sarunas beigās viņš gandrīz nekad vairs nesaka Tev „Buča”. Protams, apzinos, ka šādi viņš dara tikai brīžos, kad esmu tuvumā. Ja atļausiet, pāriešu no „Jūs” uz „Tu”, jo, kopš strādājam kopā, pusotru gadu esmu par Tevi diez gan daudz jau uzzinājusi un rodas sajūta, ka esam jau pazīstamas. Bet tomēr jūsu attiecību modelis man nav izprotams. Kas Jūs saista??? Šķiet, ka tikai draudzība, kopīgi paziņas un pasākumi. Bērnu jums nav. Tas nav dīvaini, jo kā gan var rasties bērni, ja nemīlējas? Atreferējot viņa teikto, jau no paša jūsu attiecību sākuma seksa un kaisles jomā jums nesaskan. Kad nesen paziņoju mūsu kopīgajam vīrietim, ka mainīšu darbu, viņš nožēlā paziņoja, ka tad jau viņam pavisam sāksies celibāts. Spēcīgu iekāri pret Tevi viņš nejūt...dīvaini, jo Tu taču esi skaista, esmu redzējusi Tevi klātienē, kā arī draugiem.lv profila bildē. Tu esi gudra, vecums līdzīgs manējam, tātad pietiekami jauna, lai vīrietim „uzdzītu asinis”. Pa šo pusotru gadu, kopš esmu viņa mīļākā, man Tavā vietā būtu radušies daudz neskaidri jautājumi...gan par visu, ko iepriekš jau rakstīju, gan par to, vai šim vīrietim tiešām pietiek ar tām retajām mīlēšanās reizēm, ko Jūs pavadāt kopā, gan arī kāpēc viņš Tevi vairs neņem līdz uz darba pasākumiem. Agrāk Tu taču brauci viņam līdz?! Arī es kādu reizi biju aizbraukusi uz darba pasākumu ar nakšņošanu...tieši tajā reizē, kamēr Tu gulēji, sākās man attiecības ar mūsu kopīgo vīrieti - mūsu pirmā erotiskā dejā, pirmā kaislīgā mīlēšanās, pirmie sirdsapziņas pārmetumi... Nē, ne man. „Kamēr tu gulēji”...bija tāda romantiska filma... bija mana mīļākā filma.
 
Ir vēl kāds vīrietis. Viņš darbojas automašīnu biznesā un ir laulības saitēm siets. Šis vīrietis ir ļoti interesants un netipisks, atšķirībā no viņa ļoti tipiskās sievas. Viņa ir tipiska, jo viņas rīcība ir tipiska sievietes rīcība: brīdī, kad vīrs grib iet no viņas prom, šī sievietes sarūpē bērnu zem sirds. Attopaties sieviete! Vai tiešām Jūs uzskatāt, ka vīrietis būs laimīgs ar Jums kopā, ja sāksiet rūpēties par Latvijas demogrāfisko stāvokli? Viņš taču jau gāja prom no Jums! Nē, nē...ne jau pie manis. Man viņš nav vajadzīgs, viņš bija tikai īss mirkļa vājums, īsa iekarošanas un pašapliecināšanās kauja, atšķirībā no viņa, kuram interese par mani joprojām saglabājusies. Ja cilvēks nav laimīgs, viņš nevar darīt laimīgu otru cilvēku.
 
Kāpēc man dzīve allaž piespēlē šos aizņemtos vīriešus, kuriem esmu vajadzīga tikai kā plāksteris esošajām attiecībām? Vienam no šādiem vīriešiem es biju plāksteris kopš brīža, kad viņa sieva gaidīja pirmdzimto...Šobrīd viņiem ir jau 3 bērni. Pēdējo reiz tikāmies pirms dažiem mēnešiem. Tieši tajā reizē sapratu, ka man beidzot ir pārgājuši tauriņi vēderā un iekāre, ieraugot viņu. Visus šos gadus mēs tikāmies aptuveni reizi mēnesī. Reti? Jā, piekrītu, reti, bet vai pietiekami reti, lai sieva to uzzinot, piedotu vīram? Labā ziņa šai sievai - vairs netiekos ar viņu, sliktā - domājams, ka kāda cita ir pārņēmusi stafeti. Kādam taču jāaizpilda tas trūkstošais vīrieša dzīvē! Dzīvei patika spēlēties ar manām jūtām, tas laikam tāpēc, ka arī man ir netikums spēlēties ar savu un citu dzīvēm. Dzīve, liktenis, lai kas tas būtu, tas vēlējās, lai dzīvesvieta man atrastos gandrīz blakus jūsu mājai. Reizēm redzu jūs, „laimīgo ģimenīti”, pastaigājamies mūsu kopīgajā rajonā. Liktenim ar to nepietika, tas vēlējās, lai arī mana darba vieta būtu tuvu vīrieša sievas darbam. Mūsu darbavieta atradās vienā ēkā ar viena stāva starpību. Ik rītu, nākot uz darbu, vērojos apkārt, vai arī kāds no Jums nemēro manis izvēlēto maršrutu... Bez šaubām, ka mērojāt. Tiešām pārņem dīvaina sajūta, braucot vienā liftā ar iekārojamā vīrieša sievu. Ja vien viņa zinātu...
 
Ko gan liktenis ar šo visu grib man pateikt? Vai atgādināt ik mīļu brīdi par manu iespējams amorālo dzīvesveidu, likt man aizdomāties par to, ka postu ģimeni un, ka sekos atgriezeniskā saite un es pati kādreiz būšu līdzīgā lomā? Dažkārt jūtos kā ģimeņu glābēja nevis postītāja. Kāpēc glābēja? Tāpēc, ka es dodu vīrietim emocijas, kas viņam pietrūkst Jūsu attiecībās. Un tas nav tikai sekss. Tas ir mīļums, rūpes, sarunas, patiesas intereses izrādīšana par viņam svarīgām lietām. Ir tikšanās, kurās sekss nav sastāvdaļa, tās ir kopīgas maltītes ieturēšana, sarunas un atbalsta sniegšana. Pēc tikšanās ar mani vīrietis mājās ir apmierināts un laimīgs. Viņš atnāk mājās, samīļo Jūs un līdz ar to arī Jūs, sievietes, esat laimīgākas. Viņam ir viss: sieviete - dāma sabiedrībā, pavāre mājās un palaistuve gultā. Šī nav gluži „trīs vienā” kombinācija, bet kāpēc gan vīrietim samierināties tikai ar divām pozīcijām, ja kāda cita sieviete ir gatava realizēt šo trešo lomu. Ar šiem vīriešiem es apmierinu savas alkas pēc uzmanības, seksa, kaisles, mīļuma, maiguma, un arī adrenalīna. Tādējādi es pašapliecinos, apmierinu savu Ego, zinot, ka manis dēļ vīrietis ir gatavs pārkāpt monogāmiju ar savu „otru pusīti”, gatavs riskēt ar savām esošajām nopietnajām attiecībām, lai pavadītu mirkli ar mani. Risks nudien pastāv, jo viņa otrā pusīte var izrādīties attapīgāka nekā viņš domāja, vai arī kāds paziņa vai paparaci (gadījumos, kad kāds no maniem vīriešiem ir publiski pazīstams) var ieraudzīt vīrieti kopā ar mani, piemēram, iznākam no grēkā krišanas vietas - viesnīcas, vai arī risks, ka es jebkurā mirklī varētu paziņot viņa „otrajai pusītei”- „Esmu Jūsu vīrieša mīļākā”! Bet es to nedaru, lai gan dažkārt tā vien „niez nagi” to izdarīt. Uzskatu, ka neesmu tiesīga iejaukties jūsu attiecībās, kā arī nodot vīrieša zināma veida uzticību, jo šie vīrieši nekad nav bārstījušies ar tukšiem solījumiem. Tāpat kā ar saviem vārdiem viņi nav mudinājuši mani lolot veltas cerības.
 
Ko vēlējos ar to visu pateikt? Sievietes – mīliet sevi un savu vīrieti, rūpējieties viens par otru, ieklausieties un esat laimīgi kopā!