Ko viņi no manis grib???

Cik gan bieži nākas dzirdēt no sievietēm, ka vīrieši viņām uzmākušies, izteikuši piedauzīgus tekstiņus, svilpuši nopakaļ. Vēl vairāk ir sajūsmināto tekstiņu par to, cik Latvijā mums skaistas meitenes un kā visi brauc uz viņām priecāties un vērties.

Super! Jā, mūsējās meitenes nenoliedzami ir pievilcīgas; uzreiz gan saku, ka šajā savā stāstā negribu aizstāvēt izplūdušās rietumeiropietes ar neskūtajām padusēm, bet gan paust savus novērojumus, kuri man ilgāku gadu gaitā radušies.

Kad man bija 16, likās – wow, dzīve ir sākusies pilnā sparā! Man ir krūtis! Spogulī skatos un priecājos, kāda forša beibe esmu. Jūra līdz ceļiem! Un tad sākās – izcēlu pilnīgi visu, ko manuprāt, vajadzēja izcelt. Ja miņuki, tad visīsākie. Ja dekoltē, tad protams, tik dziļš, lai izceltu visus labumus, kas nu man tai laikā tur bija. Ja lūpene, tad ar visu kontūriņu apvilkta. Matu lakas pudelīte izgāja laikam trīs nedēļās.  Matu krāsa mainījās no blondas līdz melnai un atpakaļ (tiesa, nācās pārdzīvot arī tādu sarūsējušu trubu tonīti). Cigarete, protams – kur nu bez tās ;) Ja tolaik būtu bijušas digitālās kameras un draugiem.lv, esmu pārliecināta, ka man būtu pilns profils ar bildītēm, fočētām pie spoguļa, izmēģinot lūpas bantītē, seksīgo rāpus pozu uz dīvāna vai vienkārši ar draudzenītēm pozējot pie "Backstreet boys" plakāta.

Pagāja aptuveni divi gadi. Un pārgāja arī "tendencīte". Pagāja vēl kāds gads, un pamanīju, ka daudzām manām vienaudzēm "tendencīte" nepāriet. Pagāja vēl daudz gadu, un šodien, ejot pa Rīgas ielām, nākas secināt, ka daudzas “meitenes” aizvien kavējas 15 gadu vecā pagātnē, vien tagad nākuši klāt jauni “apgreidi” – viskautkas, ko var sev pieaudzēt, pielikt un pietjūnēt.

Un tad dāma – ar miņukiem, kas atgādina platu jostu, 10cm augstiem papēžiem, acīmredzami neīstām "Louis Vouitton" somām, mājas apstākļos pieaudzētiem gariem blondiem matiem (kas gan parasti izskatās tā – sadegušas pakulas aptuveni garumā līdz ausīm, un tad pieci izstīdzējuši matu kušķi garumā līdz pusmugurai), meikapu kā Taizemes transvestītu šova solodejotājam/-i – brīnās, ka neviens negrib redzēt viņas iekšējo pasauli!!! Ka vīrieši to vien grib, kā nokniebties tepat un tūlīt!!! Un kur nu vēl ārzemnieki, kuri skaidri zina, ka pietiks ar vienu kokteili, lai dāma būtu gatava un tava!

Protams, manis aprakstītais komplektiņš jau tāds pārspīlējums (man jau kā kārtīgai sievietei patīk šad tad pārspīlēt lietas ;) ), bet tendenci iezīmē diezgan pamatīgu. Īpaši redzams tas ir vasaras vakaros Kaļķu ielas apkaimē. Kad man un domāju, ne tikai man, gribas kaunā bēgt un neatskatīties, redzot to cirku. Kad sievietes iztaisās pēc pilnīgām muļķēm, cerot sastapt sapņu princi vai vismaz izglābt vakaru ar pāris uzsauktiem kokteiļiem.

Ko lai saka – mīļās sievietes, mīlēsim sevi! Solārijzaķu apkārt ir, ka biezs, taču tie sapņu prinči arī ir tikai cilvēki – viņi grib īstu cilvēku! Ar ko iespējams sarunāties un ko var samīļot un rādīt vecākiem.