Vai vīrieši ir mīkstmieši?

Ak, cik daudz dzirdēts par nenormāli stiprajām sievietēm, kuras pilnīgi lieki uzņemas dzīvē visādas nastas, rīkojas kā veči, tādējādi to pašu stipro dzimumu arī atbaidot, bet atvainojos, kā to saprast - kā veči, ja veči principā nav spējīgi rīkoties nekā!

Arvien biežāk nākas secināt, ka vīrieši vienkārši pārvēršas par vārgiem stādiem, kuriem katrs lūgums (vienalga, iznest miskasti, atvest no veikala jauno galdu, vai nomainīt spuldzi) ir kā nosūtījums uz ešafotu. Ar pārgrieztu ģīmi, purpināšanu, nīdēšanu tiek uzklausīts lūgums - aizbrauc uz veikalu, jo pats gribēsi pēc stundas ēst, kamēr es pasekošu līdzi, kamēr sīkais izmācās. Vai tas ir par daudz lūgts? Un vai atbraukt sievai pakaļ, kad aiz loga gāž lietus, ir pakalpojums, par ko man jābūt pateicīgai visu mūžu? Nu kāpec mīļie, jums šķiet, ka drēbītes pašas skapītī sagulst, ka bērni paši tīri un smuki piedzimst, ka paši mācās uz teicami un pērk sev visus mācību materiālus (nedomājiet skolas lietu sarakstu iedot kundziņam - viņš šajā ķīniešu ābecē nesaorientēsies).

Mums iestājusies rutīna.. - teikums, kas neizbēgami iznāks viņam pār lūpām kaut kad pēc nedēļas, mēneša, ja nebūs bijis seksa. Bet vai nodzītai ķēvei maz kaut ko tādu vēl gribas? Eu, nu saorganizē romantisko vakaru tā, lai man gribas tev virsū mesties, bet redz, es neesmu māsiņas tērpu iedomājusies tev par prieku nopirkt!

Nu kāpēc sievietei ir lietas, kuras nav gribu-negribu, vienkārši jāizdara un viss, bet vīrietis vienmēr var izvēlēties vai vismaz izturas tā it kā viņa vaimanāšana kaut ko varētu mainīt? Jo grozies kā gribi - ja arī Viņš ko palaidīs garām, nu Viņa taču noteikti būs turējusi roku uz pulsa un visu nokārtojusi. Kas būtu, ja arī mēs ieslēgtu - "ai, piedod, šovakar būšu velāk, ar draudzenēm aizsēdējāmies." 100 punkti - bērna soma paliks nesalikta, zobi netīrīti utt.
Kas tas par tādu infantilitātes sindromu, ka vecis vienkārši nevar/neprot savākties?

Protams, šo rakstu šābrīža emociju uzplūdā, jo nupat atkal bija situācija, kad 3 vīrieši vienlaicīgi dažādās situācijās parādīja savu nevarību...Un kā lai sieviete nav stipra? Atzīšos, man tiešām noriebies būt tik nenormāli izdarīgai, bet es redzu, ka izvēles man nav, diemžēl. Es zinu, ka būs daļa sieviešu, kas man nepiekritīs un teiks, ka ar viņu vīriešiem viss ir kārtībā, man prieks par to un zinu, ka visi jau nekad nav pār vienu kārti metami, bet lielākā daļa, izrādās, tomēr pārvēršas par tādu kā īpaši vājo dzimumu...Grozies kā gribi, ļoti daudzās attiecībās ir tieši šāda situācija.

Ehh, kur jūs esat, stiprie?